labrīt.
vēlējos piefiksēt to viendienu, kad, acis neaizvērusi, esmu sagaidījusi saullēktu. ne jau mērķtiecīgi, bet gan pateicoties iesnām un to šaušalīgājajai blaknei - aizkritušai ausij. tie, kas mani pazīst, nojauš, cik man svarīgs ir pilnvērtīgs miegs.
bet nu jau divas dienas kā ar galvas kreiso pusi dzīvoju akvārijā. neciešami.
nezinu, vai tā ir visiem, kas šoruden iesnojas, bet man pirmo reizi dzīvē iesnas ir nevis tekošas, bet ķepošas. man ir aizķepusi visa seja, proti, viss no nāss līdz ausij. un nekas nepalīdz. tūlī ķeršos klāt dakterim googlam, jo netaisos vēl kādu laiku neguēt.
karsta vanna, ēterisko eļļu inhalācijas, rinogēls, sildīšana ar vārītām olām un vēl kkāds iesnu līdzeklis nepalīdz. varbūt ir kādi revolucionāri ieteikumi? man plānā vēl ir sarūpēt to sintētisko iesnu līdzekli, kas paplašina elpošanas ceļus..varbūt nostrādās.
