Pirms laika, proti tieši 6.augustā twītoju, ka nesaprotu, kā veidojas aptaujas un to secinājumi, kas ir respondenti, jo mani neviens ne reizi nebija aptaujājis. Līdz ar to mana ticība socioloģisko pētījumu rezultātiem bija nekāda.
Toties 24.augustā pie manāk durvīm kāds klauvēja. Atvēru - Dagnija Ozoliņa no SKDS!!!!!!!!! Izskatījās tāda, kas ļoti gribēja aptaujāt - vai nu 30min vai 15min anketu. Tā kā gatavoju vakariņas, bet no viņas sejas izteiksmes un koptēla sapratu, ka viņai maksā par katru anketu plus viņa tiešām ir no SKDS, izvēlējos 15min variantu. Izrādās Rīgas domes pasūtīta aptauja. HAHAHA. Es uzreiz brīdināju, ka nespēšu būt objektīva (jo strādāju RD). Bet tas neesot nekas. Nu OK.
Visi jautājumi vienos vārtos. Piemēram, "Kā vērtējat Nila, Aināra, Andra, Vjačeslava, Leonīda, Eiženijas, Daiņa etc. darbu" "Labi, gandrīz labi, ne tik labi, slikti." WTF? Jautājums formulēts tā, it kā man prasītu, kā es vērtēju viņu ģērbšanās stilu vai frizūru.. Vēl man atmiņā palika jautājums, kā es vērtēju lēmumu par bezmaksas braukšanu pensionāriem sabtransā. Tas nekas, ka es paspēju izkliegt savu atbildes variantu "politisks lēmums", izrādās, man bija jāizvēlas viens no jau gataviem atbildes variantiem...
Pēc šitās +/- 15min anekdotes mana ticība socioloģiskajiem pētījumiem ir nevis nekāda, bet pilnīgi un galīgi sagrauta. Toties es tagad zinu, ka ir arī tādas aptaujas, kas tiešām tiek veiktas klātienē. Man vēl bija jāatstāj savs telefona Nr., lai gadījumā, ja Dagnijas Ozoliņas boss grib pārliecināties, vai viņa pati, mājās skatoties TV, nav aizpildījusi lielāko daļu anketu pēc saviem priekšstatiem, mani var sazvanīt un pārprasīt par aptaujāšanas faktu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru