Modes apavu salons Madam Bonbon, kas nu jau piedāvā arī dažu latviešu dizaineru tērpus, no pirmdienas līdz trešdienai bija piesolījis lielās atlaides (50%, manuprāt, ir pieklājīgi). Tātad gāju izlūkos, kas vēl ir palicis, un naivi turēju īkšķus, lai mani nevienas tupelītes tomēr neuzrunā, jo šobrīd pēc pāris iepirktām avio biļetēm galīgi nevaru atļauties pat 100latīgas skaistules.
Ja jūs zinātu, cik vieglu sirdi izgāju no salona! Pirmkārt, tāpēc, ka pārdevēja bija aizrāvusies sarunā ar paziņu un neko vairāk kā "Labdien" man nepateica. Ja būtu jāsāk pieklājīgās/asprātīgās pircēja-pārdevēja rotaļas, man būtu bijis mazliet neērtāk no bodes iziet bez pirkuma. Jā, atzīstos, esmu ideāla pircēja-katra veikalnieka sapnis, taču, lai es kko nopirktu, ar mani tomēr jāmāk apieties (apstrādāt), plus man tajā dienā ir jābūt iedvesmai pirkt.
Otrkārt, paldies visu lietu dieviņam - mani neieinteresēja nekas no piedāvātā. Laikam viss izpirkts. Pat tramīgi veroties uz mana favorīta Pedro Garcia kastēm, konstatēju, ka man derīgie izmēri ir izpirkti. Juhū!!
Ar smīnu vaigos un vieglu sirdi devos prom.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru