Manā saprašanā tāds kā labdarības projekts. Kāds mantas uzdāvina, lai citi par simboliskām naudiņām tās atkal nopirktu, tādējādi noteiktam mērķim tiek savākti ziedojumi.
Lai sasniegtu otro elpu, pirmā ir jāizlieto, proti, jāuzkāpj pa trepēm uz otro stāvu. Pie pēdējiem pakāpienim manas nāsis pārsteidza divu smaržu/smaku – kafijas un lietotu mantu – sajaukums.
Pārsteigtāka es biju tieši par pirmo. Izrādās, ievērojot Rīgas bodnieku jaunākās, tātad arī smalkākās tradīcijas, Otrajā elpā ir iekārtota kafijotava. Ouukei..
Tā kā uz Otro elpu gāju vairāk intereses apskatīt, nevis iepirkties vadīta, izstaigāju telpu kā mazu muzeju, kas īstenībā vairāk līdzinājās omes dzīvoklim. Biju iedomājusies, ka pastāv nejaušības iespēja atrast kādu jauku trauciņu “lauku” mājai, kas varētu konkurēt ar franču vintage. Nea. Pārsvarā padomjlaiku tautiskās vērtības.
Toties pie apģērbiem un apaviem bija rosība. Zinu, ka turpmāk savas vairs nevelkamās lietas vedīšu turp, lai palielinātu reāli pērkamo drēbju/apavu tādējādi arī ziedojumu apmēru, nevis apgādāšu kādai melnsvārču organizācijai piederīgos.
Noteikti aiziešu vēl kādu reizi, lai līdz galam varētu nodefinēt attieksmi pret šo projektu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru